Ar kvēlspuldžu ražošanas aizliegumu cīņa pret globālo sasilšanu Eiropas Savienībā (ES) ir tikai sākusies – drīz tiks izstrādāti jauni standarti daudzām citām mājsaimniecības precēm ar mērķi samazināt ES iedzīvotāju enerģijas patēriņu. Daudzi vides aktīvisti slavē ES par šādiem plāniem, tomēr kritiķi to nosauc par sākumu Briseles birokrātu eko-diktatūrai, kas ES iedzīvotājiem aizliegs iemīļotās ērtības.
Jūsu uzmanībai piedāvājam video, kurā atspoguļots, kā pret globālo sasilšanu cīnās Venēcijā, kur izstrādāts komplekss plāns, kā pilsētai un tās iedzīvotājiem kopīgiem spēkiem panākt elektroenerģijas patēriņa un siltumnīcas gāzu izmešu apjomu samazinājumu. Visas šīs darbības ir ar mērķi mazināt klimata pārmaiņas, kas šai tūristu iemīļotajai pilsētai ir ļoti svarīgi tās īpatnējā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ.
Runājot par klimata pārmaiņām, globālo sasilšanu un vides piesārņojumu, bieži vien tiek piesauktas siltumnīcas efektu radošās gāzes. To, ka šīs gāzes rodas, mums veicot dažādas ikdienišķas darbības, mēs esam sapratuši. Tomēr daudziem no mums joprojām nav priekšstata par to, cik apjomīgs ir šis kaitējums. Austrālijā priekšstatu par gāzēm, kurām nav formas, krāsas un smaržas, centās radīt ar video, kurā gāzu emisijas atspoguļoja melni baloni - viens tāds balons atbilst 50 gramiem gāzes, kas nonāk atmosfērā.
Content on this page requires a newer version of Adobe Flash Player.
Negaidi – izglāb pats!
Kā samazināt atkritumu daudzumu?
28.09.2009
Gadu gaitā uzlabojoties cilvēku dzīves apstākļiem un pirktspējai, arvien vairāk pieaug patērētās pārtikas apjoms, kā arī sadzīves priekšmetu un tehnikas lietojums. Tas viss tiek iepakots, līdz ar to palielinās šāda veida atkritumu apjoms. Savukārt, lietām zaudējot savu vērtību, darbspēju vai izbeidzoties to kalpošanas mūžam, tās pašas kļūst par atkritumiem.
Lai pasargātu vidi no piesārņojuma, kas rodas atkritumu pārstrādes procesā, mūsu uzdevums ir ne tikai pareizi tos pārstrādāt, bet arī rīkoties tā, lai to apjoms samazinātos. Atkritumu samazināšana ir tikpat nozīmīga kā pārstrāde un var ietaupīt dabas resursus, enerģiju, atkritumu uzglabāšanas vietu un pārstrādes izmaksas, kā arī samazināt piesārņojuma riskus.
Mājās:
novieto papīra dvieļus grūtāk pieejamā vietā, lai nodrošinātu to izmantošanu tikai gadījumos, kad tas ir patiesi nepieciešams;
izlietotus margarīna un sviesta trauciņus vari izmantot augļu saldēšanai vai pusdienu iepakošanai, lai samazinātu folijas vai plastmasa ietinamā izmantošanu;
atjauno/salabo lietotas iekārtas vai priekšmetus pirms tos aizvieto ar jauniem;
nepasūti laikrakstus un žurnālus, kurus tu īstenībā nelasi, jo īpaši tad, ja vari tiem piekļūt bibliotēkā vai aizņemties no draugiem;
nemet projām vēl lietojamas drēbes vai sadzīves priekšmetus – atdod tos pazīstamajiem vai ziedo labdarībai, kur tos noteikti novērtēs.
Veikalā:
pērc izturīgas lietas, nevis tās, kas kalpo īsu mūžu un ir pavirši izgatavotas;
izvairies no pārmērīgi lieliem iepakojumiem, izvēloties preces – ja lieto bieži, pērc lielos apjomos, bet citos gadījumos pērc tikai nepieciešamo daudzumu; lieli iepakojumi palielina iepakošanai izmantoto materiālu daudzumu;
krāsas un citas toksiskas vielas pērc tikai nepieciešamā apjomā un izlieto līdz galam pārpalikumus, lai samazinātu indīgo atkritumu apjomu;
pērc produktus pārstrādājamā iepakojumā (to vari atpazīt pēc starptautiskā pārstrādes simbola);
vienmēr līdzi nēsā auduma maisiņu vai jau reiz lietotus plastmasas maisiņus, lai samazinātu nepieciešamību izmantot veikalā esošos maisiņus pirkumu pārnēsāšanai.
Skolā:
izmanto abas papīra lapas puses pirms to izmet, burtnīcās un kladēs raksti katrā lappusē;
grāmatu ievākošanai lieto izmantotus papīra maisiņus vai ietinamo papīru;
līdzpaņemtās pusdienas iepako vairākkārt lietojamās kārbās, nevis pārtikas plēvē vai folijā;
klasē ievies kasti lietotiem zīmuļiem, pildspalvām un citiem kancelejas priekšmetiem, kas vēl ir izmantojami.