Pasākumu kalendārs
Ziņo par apdraudētiem dabas objektiem!
Jaunumi
ES piesaka karu enerģiju rijošām ierīcēm
11.02.2010
Ar kvēlspuldžu ražošanas aizliegumu cīņa pret globālo sasilšanu Eiropas Savienībā (ES) ir tikai sākusies – drīz tiks izstrādāti jauni standarti daudzām citām mājsaimniecības precēm ar mērķi samazināt ES iedzīvotāju enerģijas patēriņu. Daudzi vides aktīvisti slavē ES par šādiem plāniem, tomēr kritiķi to nosauc par sākumu Briseles birokrātu eko-diktatūrai, kas ES iedzīvotājiem aizliegs iemīļotās ērtības.
VIDEO: Cīņa pret globālo sasilšanu Venēcijā
10.02.2010
Jūsu uzmanībai piedāvājam video, kurā atspoguļots, kā pret globālo sasilšanu cīnās Venēcijā, kur izstrādāts komplekss plāns, kā pilsētai un tās iedzīvotājiem kopīgiem spēkiem panākt elektroenerģijas patēriņa un siltumnīcas gāzu izmešu apjomu samazinājumu. Visas šīs darbības ir ar mērķi mazināt klimata pārmaiņas, kas šai tūristu iemīļotajai pilsētai ir ļoti svarīgi tās īpatnējā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ.
VIDEO: Vai zini, cik daudz siltumnīcas efekta gāzu emisiju rada cilvēks?
01.02.2010
Runājot par klimata pārmaiņām, globālo sasilšanu un vides piesārņojumu, bieži vien tiek piesauktas siltumnīcas efektu radošās gāzes. To, ka šīs gāzes rodas, mums veicot dažādas ikdienišķas darbības, mēs esam sapratuši. Tomēr daudziem no mums joprojām nav priekšstata par to, cik apjomīgs ir šis kaitējums. Austrālijā priekšstatu par gāzēm, kurām nav formas, krāsas un smaržas, centās radīt ar video, kurā gāzu emisijas atspoguļoja melni baloni - viens tāds balons atbilst 50 gramiem gāzes, kas nonāk atmosfērā.
Negaidi – izglāb pats!
5 lietas, kas būtu jāzina par klimata konferenci Kopenhāgenā
10.11.2009
Aizvien biežāk medijos un citos plašsaziņas līdzekļos izskan informācija par klimata konferenci, kas decembrī norisināsies Kopenhāgenā, taču daudziem joprojām nav skaidrs, kas tad īsti ir COP15 un kāda nozīme būs šai konferencei klimata pārmaiņu ietekmēšanā. Izglabsim.lv cenšas skaidrot, kādi ir klimata konferences mērķi un turpmākā nozīme, kā arī – ko katrs no mums var darīt jau šodien, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas.
1. Kas ir klimata konference jeb COP15?
COP15 ir 15. gadskārtējā Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konvencijas Sabiedroto sanāksmes (Conference of the Parties – COP) tikšanās, kas norisināsies no šī gada 7. līdz 18. decembrim Kopenhāgenā. Tajā piedalīsies 192 valstis un ievērojams skaits nevalstisko organizāciju. Konferenci rīko Dānijas valdība.
Vislabāk zināmā COP tikšanās norisinājās Kioto, Japānā 1997. gadā. Tās noslēgumā tika izveidots Kioto protokols – dokuments, ko līdz šim brīdim parakstījušas vairāk kā 180 valstis. Kioto protokols, kas stājās spēkā 2005. gada februārī, 37 industriālajām un Eiropas Savienības valstīm uzlika saistības attiecībā uz siltumnīcas gāžu emisijām, kas jāsamazina par 5% attiecībā pret 1990. gada līmeni.
ASV, kas 1990. gadā radīja aptuveni 30% no visām siltumnīcas gāzu emisijām, nekad tā arī neparakstīja Kioto protokolu, kavējot starptautisko cīņu pret klimata pārmaiņām.
2. Ko viņi vēlas sasniegt?
COP15 mērķis ir iegūt arvien vairāk valstu (jo īpaši tādu lielu apjomu emisiju radītājus kā ASV) atbalstu jaunai saistošai norunai, kas paredzētu siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanu tik lielā apmērā, lai novērstu katastrofiskas klimata pārmaiņas.
3. Kāpēc planētas nākotne ir atkarīga no konferences rezultātiem?
Zinātnieki arvien biežāk mums atgādina, ka ir nepieciešama steidzama rīcība, lai novērstu klimata pārmaiņas, kas izraisītu jaunas katastrofas. Tiek gūti jauni pierādījumi pesimistiskajām prognozēm, palielinot to iespējamību.
ANO Vides programmas pārstāvji ir aprēķinājuši, ka mūsu veiktās darbības kopš industrializācijas laikmeta sākuma radīs temperatūras kāpumu par 1.4 grādiem līdz 2100. gadam. Savukārt, ja mēs nerīkosimies, lai samazinātu CO2 emisijas, šis temperatūras kāpums var sasniegt 4.3 grādus vai pat vairāk.
Vides eksperts Mets Makdermots skaidro, ka šādas izmaiņas temperatūrā var izraisīt bojāeju aptuveni pusei no dzīvnieku un augu valsts pārstāvjiem, koraļļu rifu izzušanu, ledus izkušanu, jūras līmeņa celšanos un ledāju izzušanu. Pusei no pasaules iedzīvotāju tas nozīmē ūdens trūkumu, kas novedīs pie bada, savukārt daļa pasaules reģionu pazudīs zem ūdens.
4. Kā rīkosies ASV?
Daudzi kritiķi uzskata, ka arī šoreiz neizdosies panākt vienošanos, kurai varētu pievienoties arī ASV, tomēr ir dažas pazīmes, kas liecina par pretējo. Pirmkārt, ASV vada prezidents, kuram ir izpratne par zinātni. Otrkārt, kongress strādā pie klimata likumprojekta. Tomēr ir šaubas, vai ASV paspēs šo likumprojektu izstrādāt līdz COP15. Visdrīzāk tas dienasgaismu ieraudzīs 2010. gada sākumā vai vēlākais – decembrī, kad norisināsies ANO ikgadējās klimata pārrunas. Šoreiz gan ļoti svarīgs ir laika ierobežojums, tāpēc ir svarīgi panākt, lai ASV vienotos kopīgā cīņā pēc iespējas ātrāk.
5. Ko katrs no mums var darīt?
Esi aktīvs un iesaisties! Runā par šo problēmu un stāsti par to citiem. Izplati visu informāciju, kas ir tavā rīcībā, arī citiem, lai veicinātu kompetenci šajā jautājumā. Iesaisties vietējās aktīvistu grupās, palielinot spiedienu uz valstu līderiem. Protams, jebkura aktivitāte, kas samazina videi nodarīto kaitējumu, būs liels ieguldījums.
Avots: The Huffington Post
Padalies ar draugiem: 
