Pasākumu kalendārs
Ziņo par apdraudētiem dabas objektiem!
Lasītākās ziņas
ES piesaka karu enerģiju rijošām ierīcēm
VIDEO: Cīņa pret globālo sasilšanu Venēcijā
Zaļie ieteikumi: videi draudzīga slēpošana un sniegadēļošana
Jaunumi
Neļauj nomirt savam mazulim!
09.12.2009
Izglābsim.lv turpina eseju konkursa „Vides vīzija” labāko darbu publicēšanu, piedāvājot jau trešo eseju. Tās autore Diāna Kondraša no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas kā izteiksmes veidu izmanto monologu, iejūtoties Baltijas jūras lomā. Šāda Baltijas jūra stāsta mums par kaitējumu, kas ikdienā tai tiek nodarīts, un arī par tās trauslumu – kā viena no jaunākajām jūrām pasaulē tā uzskatāma par mazuli.
 |
Sveiks, lasītāj! Mans vārds ir Baltijas jūra, un es vēlos Tev pastāstīt, kā es jūtos, kad Tu manī ielaid savus netīros notekūdeņus, savas saindētās lauksaimniecības paliekas, savu kanalizāciju. Es vēlos Tev pasūdzēties par to, kā es jūtos, kad ar katru dienu manī ieplūst arvien vairāk indīgo vielu, kā es jūtos, kad zinu – mani glābt var tikai brīnums. Ļauj, es Tev izstāstīšu savu stāstu.
Mani var salīdzināt ar mazu bērnu, ar zīdaini, galu galā es esmu viena no jaunākajām jūrām pasaulē. Tāpat kā zīdaiņus, arī mani (daudz vairāk nekā vecākās jūras) ietekmē apkārtējo cilvēku darbība. Ironiski, bet galvenais man kaitējošais un nāvējošais faktors ir viena no svarīgākajām nozarēm, kas cilvēkus tur pie dzīvības, apgādā tos ar ēdienu – lauksaimniecība.
Agrāk viss bija kārtībā, cilvēki mēslošanai izmantoja dabiskas izejvielas, guva visu nepieciešamo, un visi bija laimīgi. Tomēr laiks ritēja un augstāk stāvoši vīri Eiropas Savienībā izdomāja, ka racionālāk būs izmantot mākslīgo mēslojumu, tādēļ sāka piešķirt saimniecībām lielas subsīdijas, lai piespiestu visas Eiropas Savienības dalībvalstis pāriet uz mākslīgo mēslojumu. Bet, kā jau Tu, iespējams, zini, vitamīnu pārmērīga lietošana var būt kaitīga vai pat nāvējoša. Šis mākslīgais mēslojums saražo pārmērīgi daudz barības vielu, kuru atlikums nonāk manos ūdeņos un masveidā saražo aļģes, kā rezultātā es jau neskaitāmus gadus „slimoju” ar kādu dīvainu slimību – eitrofikāciju jeb ūdens ziedēšanu. Šogad, 2009. gada pavasarī, slimība sasniedza tās augstāko punktu pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Kad beidzas ūdens ziedēšana, aļģes atmirst un sadalās, bet ar to viss vēl nav beidzies. Sadaloties tām ir nepieciešams daudz skābekļa, ko tās uzņem no ūdens, tādēļ dziļumā bieži vien rodas „mirušās zonas”, kā tās dēvē zinātāji. Tur nav iespējams pilnvērtīgi augt augiem un mitināties dzīvniekiem, jo skābekļa saturs šajās vietās ir pārāk zems. Diemžēl nevienu tas īsti nesatrauc, un mākslīgā mēslojuma patēriņu tuvāko desmit gadu laikā ir plānots paaugstināt par 25-30%.
Taču ir iespējams pret to cīnīties! Valsts mērogā vajadzētu atteikties no mākslīgā mēslojuma izmantošanas. Dabiskā mēslojuma vienmēr būs pietiekami daudz, tā nekad netrūks. Otrkārt, produkti, kas audzēti, izmantojot dabisko mēslojumu, ir ievērojami veselīgāki un draudzīgāki cilvēka organismam, jo mākslīgā mēslojuma sadalīšanās procesu laikā rodas CO2 emisijas, kas ir kaitīgas cilvēka veselībai, nemaz nerunājot par to, ka tās iegulda ievērojamu artavu siltumnīcas efekta pastiprināšanā. ES samazina degvielas patēriņu un CO2 izmešu apjomu automašīnām, bet kāpēc par lauksaimniecības ieguldīto daļu, kas, starp citu, ir pat lielāka, tā neliekas ne zinis? Lauksaimniecības rezultātā rodas 18% no visām siltumnīcas gāzēm (salīdzinājumam – visi transporta līdzekļi rada tikai 13,5%). Latvijā situācija ir diezgan katastrofāla. CO2 emisijas daudzums uz cilvēku gadā nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas, bet Latvijā šis rādītājs ir sasniedzis atzīmi 4,1 tonnas gadā. Turklāt es esmu pārliecināta, ka ir kāds stipri noderīgāks veids, kā tērēt Eiropas naudu. Pastāv tikai viens jautājums – vai noteicējiem pietiks drosmes, gribasspēka un ieinteresētības? Problēmas ir jārisina, nevis tās īslaicīgi jāapiet!
Arī Tu, lasītāj, vari palīdzēt izglābt mani. Tu vari rūpēties, lai sadzīves ūdeņi pirms nonākšanas dabā tiek attīrīti, sadzīvē izmantot dabīgus tīrīšanas līdzekļus un materiālus. Pēc atpūtas jūras krastā noteikti savāc radušos atkritumus! Dod priekšroku savvaļā audzētām zivīm! Ikviens sabiedrības loceklis var darīt ļoti daudz manā, Baltijas jūras, labā. Vajag tikai gribēt! Neļauj nomirt savam mazulim – man!
Ar cieņu – Tava Baltijas jūra.
Diāna Kondraša, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Padalies ar draugiem: 
