

02.10.2009
Siltumnīcā parasti audzē tomātus, kā arī citus augus, kam nepieciešama siltāka gaisa temperatūra kā to pieļauj mūsu klimats. Tomēr siltumnīca tiek pieminēta arī tad, kad runājam par klimata pārmaiņām, laika apstākļiem un vides piesārņojumu. Izrādās, zemes atmosfērā atrodas gāzes, kas veido siltumnīcai līdzīgu efektu, neatgriezeniski ietekmējot klimatu un vides apstākļus.
Katrs no mums ir redzējis kādu siltumnīcu – lielākoties maza vai lielāka stikla mājiņa. To pielietojums ir vienkāršs – stikla sienas un griesti ļauj uzņemt saules izstaroto gaismu un siltumu, taču neļauj tam pazust. Tādējādi siltumnīca uzkarst gluži kā karstā saulē atstāta automašīna. Augiem tas nodrošina tik ļoti nepieciešamo siltumu, lai spētu izdzīvot tiem nepiemērotā klimatā.
Ļoti līdzīgu efektu rada atmosfērā esošās gāzes - ūdens tvaiks, oglekļa dioksīds, metāns, slāpekļa oksīds -, kas (kā stikls siltumnīcās) atmosfērā uzņem saules enerģiju un gaismu. Zemes virsma un ūdens šo gaismas enerģiju absorbē un atstaro atpakaļ atmosfērā. Daļa no šīs enerģijas tiek cauri gāzu slānim atmosfērā, bet daļa paliek iesprostota, veicinot zemes pakāpenisku uzsilšanu. Šī iemesla dēļ minētās gāzes tiek sauktas par siltumnīcas gāzēm.
No vienas puses šis siltumnīcas efekts ir ļoti svarīgs, jo attur zemi no atdzišanas līdz tādām temperatūrām, kas cilvēkiem pārāk aukstas, lai izdzīvotu. Tomēr, ja šis efekts aizvien pieņemas spēkā, zeme sasilst vairāk kā ierasts. Pat mazākais temperatūras kāpums spēj izraisīt lielas problēmas ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem un augu pasaulē.
Lasi vairāk par klimata izmaiņām un sekām šeit.
Avots: EPA Global Warming Kids Site